Pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas, mainīgās drošības prasības un palielinātie laikapstākļu radīto traucējumu riski maina veidu, kā tiek projektēti datu un elektroenerģijas tīkli. Nepieciešamība pēc noturīgākas infrastruktūras ir veicinājusi interesi par risinājumiem, kas piedāvā paaugstinātu izturību, uzticamību un vienkāršotu apkopi, piemēram, betonā iestrādātiem kabeļu aizsargcauruļu blokiem.
Mēs intervējām četrus pazemes elektroinfrastruktūras ekspertus - Mariusu Engebretsenu (Marius Engebrethsen), Larsu Solbjergu (Lars Solbjørg), Kori Itervīku (Kåre Yttervik) un Robu van Hornu (Rob van Hoorn) - , par kabeļu aizsargcauruļu bloku sistēmu iespējām un ierobežojumiem salīdzinājumā ar alternatīvām, kā arī to, kas inženiertīklu uzturētājiem un būvniekiem būtu jāņem vērā saistībā ar šo bloku projektēšanu un izbūvi, lai optimizētu projekta izmaksas un rezultātus.
Kabeļu aizsargcauruļu bloki ir kabeļu aizsardzības un pārvaldības risinājums elektroapgādes un datu pārraides infrastruktūrai. Parasti izbūvēts pazemē, kabeļu aizsargcauruļu bloks sastāv no vienas vai vairākām kabeļu aizsargcaurulēm, kas iestrādātas betonā, lai nodrošinātu augstāku mehānisko aizsardzību, uzlabotu kabeļu organizāciju, kā arī atvieglotu to nomaiņu un apkopi.
Pazemes kabeļu aizsargcauruļu bloku trases arvien biežāk tiek izmantotas, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru no ekstrēmiem laikapstākļiem un sabotāžas. Arvien sarežģītākā ģeopolitiskajā un klimatiskajā vidē elektroinfrastruktūras aizsardzība ir kļuvusi būtiska, lai nodrošinātu uzticamu elektroapgādi mājsaimniecībām, veselības aprūpes iestādēm, rūpniecībai un valsts aizsardzībai.
"Aptuveni 80–90 % no mūsdienās sastopamajiem kabeļu bojājumiem izraisa ārēja mehāniska ietekme, un betonā iestrādāti kabeļu aizsargcauruļu bloki ir pret to īpaši izturīgi," skaidro OPI kabeļu aizsargcauruļu bloku sistēmu dibinātājs Larss Solbjergs:
„Mums ir bijuši gadījumi, kad mūsu kabeļu aizsargcauruļu bloki ir cietuši no neuzmanīgiem rakšanas darbiem, zemes nogruvumiem, plūdiem... Un katru reizi betona apvalks pasargāja iekšpusē esošās aizsargcaurules, nodrošinot nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi.“
Tomēr mūsdienu elektroinfrastruktūra ir apdraudēta ne tikai ārkārtēju notikumu laikā. Pakāpeniska gaisa temperatūras paaugstināšanās un vasaras karstuma viļņi ietekmē arī elektroinfrastruktūras ilgmūžību.
Kabeļu slodzes samazināšanās ir process, kas rodas, kad spēka kabeļu sagrupēšana rada pārmērīgu karstumu, tādējādi samazinot to strāvas caurlaides spēju. Šis efekts var kļūt izteiktāks, ja apkārtējā aizbēruma grunts izžūst, ierobežojot siltuma izkliedi no tieši zemē guldītiem kabeļiem.
Betons vada siltumu ievērojami labāk nekā sausa smilts, palīdzot novērst pārkaršanu, saglabāt kabeļu caurlaides spēju un pagarināt to kalpošanas laiku, norāda Mariuss Engebretsens, produktu vadītājs Grøft Design - specializētā programmatūrā, kas paredzēta pazemes kabeļu sistēmu magnētiskā lauka un strāvas caurlaides spējas aprēķiniem.
„Pieaugošais elektroenerģijas pieprasījums, ko rada elektromobiļu uzlāde, datu centri un gaisa kondicionēšanas izmantošana karstuma viļņu laikā, ir novedis pie augstākām jaudas prasībām, kas dažkārt pārsniedz sākotnēji plānotās. Vienlaikus augsta temperatūra un sausa grunts samazina faktisko kabeļu caurlaidspēju. Rezultātā pēdējā laikā karstuma skartajos reģionos esam novērojuši vairāk kabeļu bojājumu,“ viņš piebilst.
Betona siltumpretestība salīdzinājumā ar aizbēruma gruntīm |
|
|---|---|
| Materiāls | Siltumpretestība |
| Betons | ~0.6 m.K/W |
| Mitras smiltis | ~1.0 m.K/W |
| Sausas smiltis | ~2.5 m.K/W |
| Grants | ~2.5-5 m.K/W |
Turklāt daudzās pilsētās pazemes telpa kļūst arvien ierobežotāka. Kabeļu aizsargcauruļu bloki palīdz uzlabot kabeļu pārvaldību, ļaujot guldīt un organizēt desmitiem inženiertīklu līniju vienotā, sakārtotā struktūrā. Pateicoties betona lieliskajām termiskajām īpašībām, kabeļus var izbūvēt ar mazāku savstarpējo attālumu, vienlaikus saglabājot drošu darba temperatūru.
"Kopējo tranšejas tilpumu, izmantojot kabeļu aizsargcauruļu blokus, var samazināt par 60–75 %, jo aizsargcaurules tiek ieklātas pat tikai 3 cm attālumā viena no otras," saka Pipelife Norway kabeļu aizsardzības projektu inženieris Kore Itervīks. "Salīdzinājumam – minimālais nepieciešamais attālums starp tradicionālajām aizsargcaurulēm Norvēģijā ir 10 cm, bet Zviedrijā – 5 cm.“
Kā arī pieaugošā elektrifikācija nozīmē to, ka šodien izbūvētajai pazemes elektroinfrastruktūrai ir jābūt gatavai modernizācijai jau rīt. Lielākā daļa kabeļu aizsargcauruļu bloku ļauj kabeļus izvilkt un nomainīt vai atjaunot bez atkārtotiem rakšanas darbiem, tādējādi to kalpošanas laikā radot mazāk traucējumu un ievērojami ietaupot CO2 izmešus.
"Izbūvējot kabeļu aizsargcauruļu blokus, labākā prakse ir plānot par 20–50 % lielāku ietilpību, nekā pašlaik nepieciešams. Izmantot lielāka diametra aizsargcaurules vai pievienot dažas tukšas ir ievērojami lētāk un videi draudzīgāk, nekā pēc dažiem gadiem veikt atkārtotus rakšanas darbus," norāda Itervīks.
Elektrisko kabeļu nomaiņas oglekļa pēda |
||
Tiešā guldīšana (kabeļa atrakšana) |
Kabeļu aizsargcauruļu sistēma (kabeļa izvilkšana) |
Kabeļu aizsargcauruļu bloku sistēma (kabeļa izvilkšana) |
| ~640 tonnas CO2 | ~20 tonnas CO2 | ~20 tonnas CO2 |
Pazemes elektroinstalācijas arvien biežāk aizstāj gaisvadu līnijas, jo tās nodrošina uzlabotu drošību, ilgmūžību un estētiku. Tomēr, pat tad, ja elektroinfrastruktūra ir izvietota pazemē, pareizās izbūves metodes izvēle joprojām ir kritiski svarīga, jo tā var ietekmēt tīkla uzticamību, apkopi un kalpošanas laiku. Nacionālās vadlīnijas bieži pieļauj vairākas pieejas, un daudzās valstīs tiek izmantoti gan tieši zemē guldīti kabeļi, gan kabeļu aizsargcaurules, gan kabeļu aizsargcauruļu bloki.
Tiešā kabeļu guldīšana
Datu un elektrisko kabeļu tiešā guldīšana ir visizplatītākā pazemes tīklu izbūves metode tās relatīvi vienkāršās uzstādīšanas un zemo sākotnējo izmaksu dēļ. Pēc tranšejas izrakšanas kabelis tiek ieguldīts tieši gruntī un pārsegts ar zemi. Tranšeja tiek izklāta ar smilti bez papildu aizsardzības kabelim vai izmantojot tikai vienkāršas kabeļu aizsargplāksnes.
Tas padara tieši zemē guldītus kabeļus ļoti neaizsargātus pret bojājumiem rakšanas darbu un grunts svārstību dēļ, kā arī apgrūtina to nomaiņu. Tie var būt pakļauti arī pārkaršanai, ja netiek ievēroti atbilstoši izbūves protokoli. Izbūves kļūdas, piemēram, nepareiza aizbēruma materiāla izmantošana vai ieteicamā attāluma neievērošana starp kabeļiem, ir ikdienišķa realitāte.
Kabeļu aizsargcaurules
Kabeļu aizsargcaurules ir pazemē guldītas caurules, kurās ievieto kabeļus, lai pasargātu tos no bojājumiem. Aizsargcaurules tiek izmantotas gan atvērto tranšeju, gan beztranšeju tehnoloģijās, un starp tām tiek uzstādītas akas un kameras, kas kalpo kā savienojumu un piekļuves punkti. Kvalitatīvas pazemes aizsargcauruļu sistēmas kalpo 50–100 gadus un ļauj nomainīt vai nodot otrreizējai pārstrādei novecojušus elektrības kabeļus bez atkārtotiem rakšanas darbiem.
Aizsargcaurules nodrošina ievērojami augstāku aizsardzības līmeni nekā tiešā guldīšana, tomēr arī tās var tikt bojātas rakšanas darbu vai ekstrēmu laikapstākļu ietekmē. Ja netiek ievērotas izbūves vadlīnijas un aizsargcaurules tiek novietotas pārāk tuvu viena otrai, var rasties kabeļu pārkaršana.
Kabeļu aizsargcauruļu bloku sistēmas
Kabeļu aizsargcauruļu blokus parasti izmanto kabeļu pārvaldībai kritiskās infrastruktūras objektos, ekstremālos apstākļos un blīvi apdzīvotās pilsētvidēs. Lai gan aizsargcauruļu blokiem ir augstākas sākotnējās izmaksas, tie piedāvā visaugstāko mehāniskās aizsardzības līmeni un izceļas ar ārkārtīgi ilgu kalpošanas laiku salīdzinājumā ar citām pazemes kabeļu izbūves metodēm. Kabeļu aizsargcauruļu bloki ietaupa arī pazemes telpu, vienkāršo kabeļu organizēšanu un atvieglo novecojušu kabeļu modernizāciju un nomaiņu bez atkārtotiem rakšanas darbiem, ilgtermiņā nodrošinot ievērojamus izmaksu ietaupījumus.
Tomēr kabeļu aizsargcauruļu bloku sistēmu plānošanai un izbūvei ir nepieciešamas specializētas zināšanas, un tās būtu jāveic prasmīgiem speciālistiem. Tiklīdz betons ir sacietējis, šo struktūru vairs nav iespējams viegli pārveidot.
PRIEKŠROCĪBAS |
TRŪKUMI |
|
Tieši zemē guldīti kabeļi |
• Zemas materiālu un izbūves izmaksas • Relatīvi vienkārša izbūve |
• Augsts bojājumu risks • Grūti noteikt atrašanās vietu • Nav iespējams salabot vai nomainīt bez rakšanas darbiem |
Kabeļu aizsargcaurules |
• Labs aizsardzības līmenis lielākajā daļā apstākļu • Vienkāršota kabeļu ievilkšana • Ilgs kalpošanas laiks • Iespēja nomainīt vai modernizēt kabeļus bez atkārtotiem rakšanas darbiem |
• Var tikt bojātas infrastruktūras atjaunošanas darbu vai dabas katastrofu laikā |
Kabeļu aizsargcauruļu bloki |
• Ļoti augsts aizsardzības līmenis pat ekstremālos apstākļos • Izcils kalpošanas laiks (vairāk nekā 100 gadu) • Iespēja nomainīt vai modernizēt kabeļus bez atkārtotiem rakšanas darbiem • Uzlabotas termiskās īpašības |
• Augstākas sākotnējās izmaksas • Augstāka izbūves sarežģītība |
Katra kabeļu aizsargcauruļu bloka trase ir jāpielāgo konkrētā projekta prasībām. Pirms rakšanas darbu uzsākšanas ir jāizstrādā būvniecības rasējumi, ņemot vērā:
• kabeļu veidu un caurlaides spēju
• nepieciešamo nestspēju
• ierakšanas dziļumu
• krustojošās inženierkomunikācijas un citus šķēršļus
• grunts un aizbēruma materiāla veidu
• aizsargcauruļu skaitu un izmērus
• nepieciešamo slīpumu un liekuma rādiusu
Pamatojoties uz šiem kritērijiem, tiek izstrādāti būvniecības rasējumi, kas nodrošina pareizu tranšejas ierīkošanu un uzstādīšanu.
"Runājot par kabeļu aizsargcauruļu blokiem, lielākā daļa mūsu klientu paši ir veikuši aprēķinus un izstrādājuši rasējumus," saka Itervīks. "Tomēr kopā ar mūsu partneriem mēs piedāvājam arī šo pakalpojumu."
Uz vietas betonēti pazemes kabeļu aizsargcauruļu bloki ir visizplatītākā izbūves pieeja, kuras pirmais solis ir tranšejas rakšana.
• Precīzs izrakuma platums un dziļums ir atkarīgs no projekta prasībām un normatīviem. Tomēr tranšejai jābūt vismaz par 100 mm platākai katrā pusē nekā bloka ārējais platums, un tai jābūt veidotai ar kritumu virzienā uz akām vai kamerām. Dziļu tranšeju sienām jābūt atbilstoši nostiprinātām.
• Betonā iestrādātiem pazemes kabeļu aizsargcauruļu blokiem par pamatni var izmantot sākotnējo grunti, un parasti pietiek ar aptuvenu izlīdzināšanu.
• Veidņu turētāji un starplikas tiek izvietoti atbilstoši rasējumam, un aizsargcaurules tiek iebīdītas savās vietās.
• Pēc tam, kad kabeļu aizsargcauruļu sistēma ir ieguldīta un stiegrota, cauruļu gali tiek noslēgti, un bloka piepildīšanai tiek ieliets betons. Bieži tiek veikta betona vibrēšana, lai novērstu gaisa spraugas starp aizsargcaurulēm.
• Kad betons ir sacietējis, veidņu plāksnes var noņemt, un kabeļu aizsargcauruļu bloks ir jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka betonam nav bojājumu un nav radušās cauruļu nobīdes vai nosprostojumi.
• Betonā iestrādātiem pazemes kabeļu aizsargcauruļu blokiem aizbēršanu var veikt, izmantojot sākotnējo grunti.
Siltuma pārvaldība ir kritiski svarīga visām pazemes elektroinstalācijām, ideālā gadījumā tā būtu jāņem vērā jau plānošanas posmā, skaidro Engebretsens. Nepietiekama siltuma izkliede izraisa kabeļu caurlaides spējas samazināšanos, saīsina to kalpošanas laiku un palielina uzturēšanas un remonta izdevumus. Lai gan betonam ir lieliskas termiskās īpašības un, atšķirībā no smiltīm, tas nav pakļauts izžūšanai, liela kabeļu skaita guldīšana tuvu vienam otram prasa padziļinātus termiskā un magnētiskā lauka aprēķinus:
"Biežāk izmantotie analītiskie modeļi balstās uz vienkāršojumiem un var nebūt pietiekami precīzi, kad runa ir par apjomīgiem vai augstas sarežģītības kabeļu aizsargcauruļu bloku projektiem."
Grøft Design programmatūra izmanto COMSOL Multiphysics, kas ļauj veikt pazemes instalāciju padziļinātas termiskās un elektromagnētiskās simulācijas, ietverot plašu elektrotehnisko parametru klāstu, piemēram, kabeļu veidu un izkārtojumu, aizsargcauruļu veidu un novietojumu, betona klasi, guldīšanas dziļumu, grunts un aizbēruma īpašības, laikapstākļus un citus faktorus.
"Mēs bieži veicam simulācijas ļoti specifiskiem apstākļiem un projektiem, piemēram, dažāda sprieguma kabeļiem, kas iestrādāti vienā kabeļu aizsargcauruļu blokā, pievienotiem alumīnija ekrāniem, ievietotām ar ūdeni pildītām dzesēšanas caurulēm vai netālu esošām centralizētās siltumapgādes līnijām," piebilst Engebretsens. "Mērķis ir salīdzināt dažādus iespējamos risinājumus, lai noteiktu optimālāko, kas nodrošinās uzticamu darbību, drošību un atbilstību normatīvajām prasībām."
Tā kā betona apvalks uzņem lielāko daļu slodzes, kabeļu aizsargcauruļu bloku trasēs var droši izmantot plašu aizsargcauruļu sistēmu klāstu, tostarp PVC-U, PP un HDPE. Plastmasas caurules ir visizplatītākā izvēle visā Eiropā, pateicoties to mazākajam svaram, piemērotībai lielākiem vilkšanas garumiem un lieliskajai izturībai pret koroziju, skaidro Itervīks:
"Galvenais kritērijs ir tas, ka caurulēm jābūt ūdensnecaurlaidīgām. Betonā iestrādāti kabeļu aizsargcauruļu bloki faktiski ļauj izmantot plānāku sienu aizsargcaurules un SN4 aploces stinguma klase ir minimums mūsu projektos."
"Runājot par aizsargcauruļu izvēli, to bieži vien nosaka iedibinātā prakse," piebilst Solbjergs. "Piemēram, Norvēģijā priekšroka tiek dota aizsargcaurulēm, kas atbilst Eiropas standartam EN 50626-2, salīdzinot ar citām valstīm, kurās izmanto aizsargcaurules saskaņā ar EN 50626-1."
Eiropā standarta betona klase pazemes kabeļu aizsargcauruļu bloku trasēm, kas guldītas 20–30 cm dziļumā, ir C20/25. Tā piedāvā lielisku līdzsvaru starp iestrādājamību un izturību, ļaujot noņemt veidņus 24–48 stundu laikā.
Augstākas izturības klases un/vai īpašus maisījumus var izmantot lielas slodzes projektiem, piemēram, lidostās vai militārajos kompleksos, kā arī izbūvei zemes līmenī vai virszemē.
"Paļaušanās uz vienkāršām, pašrocīgi izgatavotām starplikām un veidņu plāksnēm var palielināt materiālu izmaksas kabeļu aizsargcauruļu blokiem un palēnināt izbūves procesu. Tikai daži lieki centimetri, kas atstāti vienā pusē vai augšpusē, prasīs ievērojami vairāk betona, lai aizpildītu bloku. No otras puses, ja daži centimetri trūkst, tas var negatīvi ietekmēt sacietējušās struktūras kopējo stiprību," norāda Solbjergs.
Jau gandrīz trīs gadu desmitus Pipelife sadarbojas ar OPI, lai nodrošinātu īpaši uzticamus un viegli izbūvējamus kabeļu aizsargcauruļu blokus pat visatbilstošākajiem un sarežģītākajiem izbūves scenārijiem. Kopš sistēmas izgudrošanas 1990. gadā, OPI sistēma ir piegādāta uz vairāk nekā 15 valstīm, kur veiksmīgi iestrādāti vairāk nekā 25 000 km kabeļu aizsargcauruļu.
OPI produktu klāstā ietilpst atkārtoti lietojami veidņu turētāji, veidņu plāksnes un vairāk nekā 125 starpliku veidi, nodrošinot pilnīgu risinājumu kabeļu aizsargcauruļu bloku sagatavošanai un betonēšanai gan kontrolētos apstākļos (rūpnīcā), gan tieši būvlaukumā.
Lai gan lielākā daļa pazemes kabeļu aizsargcauruļu bloku trašu tiek izbūvētas manuāli vai izmantojot relatīvi vienkāršus balstus, OPI savstarpēji savienojamo modulāro starpliku sistēma ir viegli pielāgojama dažādām projektu vajadzībām, tādējādi paātrinot izbūvi un samazinot cauruļu nobīdes risku.
"Lielākā daļa starpliku sistēmu ir paredzētas relatīvi nelielām, vienkāršām konfigurācijām, kurās ietilpst no divām līdz astoņām, iespējams, līdz 20 aizsargcaurulēm. Salīdzinājumam: līdz šim lielākajā izbūvētajā OPI kabeļu aizsargcauruļu blokā ir 130 aizsargcaurules un pašlaik tiek īstenoti vēl apjomīgāki projekti," norāda Solbjergs.
Vienkārša sagatavošana un izbūve: OPI starplikas, kas paredzētas aizsargcaurulēm ar diametru no 32 līdz 250 mm, nodrošina vienkāršu un nekļūdīgu uzstādīšanu pat sarežģītiem un apjomīgiem kabeļu aizsargcauruļu bloku projektiem. Sistēma ir piemērota arī kombinētām instalācijām, vienā blokā apvienojot dažāda sprieguma elektriskos kabeļus vai datu un elektriskos kabeļus.
Lielāks izbūves ātrums: modernā starpliku sistēma atvieglo un paātrina kabeļu aizsargcauruļu bloka sagatavošanu, ļaujot iebetonēt vairāk nekā 100 metrus trases dienā.
Viegla kabeļu ievilkšana: precīzā OPI kabeļu aizsargcauruļu bloku konstrukcija ļauj izveidot garākas kabeļu trases, samazinot izbūves laiku, kā arī nepieciešamo komunikāciju aku skaitu. Vienā piegājienā ir veiktas kabeļu ievilkšanas vairāk nekā 2400 metru garumā pat ar 90 grādu līkumiem.
Telpas ietaupījums: izmantojot OPI sistēmu, aizsargcaurules var novietot pat 3 cm attālumā vienu no otras, piedāvājot līdz pat 75 % lielu telpas ietaupījumu salīdzinājumā ar tieši zemē guldītiem kabeļiem vai atsevišķām kabeļu aizsargcaurulēm.
Izmaksu ietaupījums: salīdzinot ar manuāli veidotām saplākšņa konstrukcijām, OPI palīdz optimizēt projekta izmaksas, samazinot betona zudumus un paātrinot izbūves procesu.
Optimizēta enerģijas pārvade: projektiem ar paaugstinātu elektrisko slodzi blokā var iestrādāt īpašas dzesēšanas caurules, nodrošinot gaisa vai ūdens cirkulāciju, lai vēl vairāk uzlabotu siltuma izkliedi.
Piemērots rūpnieciskai ražošanai un izaicinošiem apstākļiem: OPI ir piemērots gan dziļām, gan seklām tranšejām, kā arī zemūdens un virszemes instalācijām. Turklāt īpaši pielāgojamais starpliku dizains padara OPI par ideāli piemērotu saliekamajiem dzelzsbetona kabeļu aizsargcauruļu blokiem, nodrošinot ātru un nekļūdīgu dažādu konfigurāciju izgatavošanu rūpnīcā.
Izcila izturība un aizsardzība: pēc betona sacietēšanas OPI kabeļu aizsargcauruļu bloki ir praktiski neiznīcināmi un piedāvā uzticamu kritiskās infrastruktūras aizsardzību vairāk nekā 100 gadu garumā.
Tā kā pieprasījums pēc uzticamas elektroenerģijas un datu pārraides turpina pieaugt, attīstītāji, būvnieki un inženiertīklu uzturētāji arvien biežāk meklē stratēģiskus un rentablus risinājumus, kas spēj nodrošināt rītdienas elektrotīklu augstāko uzticamību un pielāgojamību.
"Elektrotīklu ilgtermiņa veiktspēja un gatavība nākotnes vajadzībām kļūst par pamata projektēšanas principiem," rezumē Robs van Horns, Pipelife kabeļu aizsardzības kategorijas vadītājs. "Kabeļu kanālu bloki nav ātrs pagaidu risinājums, bet gan kaut kas, ko tu uzbūvē un kas kalpos ilgi, apkalpojot un aizsargājot sabiedrību un nozares vēl daudzu paaudžu garumā."
1. KĀDS IR KABEĻU AIZSARGCAURUĻU BLOKA MĒRĶIS?
Kabeļu aizsargcauruļu bloki ir progresīvs pazemes elektroinfrastruktūras risinājums, ko izmanto, lai aizsargātu un organizētu kritiskos spēka, datu un telekomunikāciju kabeļus.
Galvenās kabeļu aizsargcauruļu bloku priekšrocības salīdzinājumā ar tieši zemē guldītiem kabeļiem ir:
2. CIK DZIĻI JĀIZBŪVĒ KABEĻU AIZSARGCAURUĻU BLOKS?
Kabeļu aizsargcauruļu bloku izbūves prasības dažādās valstīs var atšķirties, tāpēc ir būtiski pārbaudīt vietējos normatīvos aktus.
OPI kabeļu aizsargcauruļu bloku sistēma parasti tiek guldīta ~30 cm dziļumā pazemē, tomēr tā ir piemērota arī zemūdens, zemes līmeņa un virszemes instalācijām, ja vien betona specifikācijas atbilst nepieciešamajam pielietojumam.
3. KUR IR NEPIECIEŠAMI KABEĻU AIZSARGCAURUĻU BLOKI?
Pazemes kabeļu aizsargcauruļu bloku trases parasti tiek izmantotas apjomīgos infrastruktūras projektos, piemēram, lidostās, dzelzceļos, loģistikas centros, elektrostacijās, veselības aprūpes iestādēs, industriālajos kompleksos, militārajos objektos un datu centros, kur kritiski svarīga ir uzticama elektroenerģijas un datu pārraide.
Mūsdienās kabeļu aizsargcauruļu bloki arvien biežāk tiek izbūvēti arī pilsētvidē, jo šīs sistēmas ietaupa pieprasīto pazemes telpu un ļauj veikt elektrisko kabeļu nomaiņu un modernizāciju bez atkārtotiem rakšanas darbiem.
4. VAI KABEĻU AIZSARGCAURUĻU BLOKUS IR VIEGLI IZBŪVĒT?
Kabeļu aizsargcauruļu bloku izbūve vienmēr jāveic profesionāļiem, tomēr izbūves sarežģītību var ievērojami samazināt, izmantojot specializētas veidņu plāksnes un starpliku sistēmas, nevis tradicionālās saplākšņa konstrukcijas.
5. KĀDAS CAURULES BŪTU JĀIZMANTO KABEĻU AIZSARGCAURUĻU BLOKIEM?
Eiropā PP, HDPE un PVC aizsargcaurules ir visizplatītākā izvēle kabeļu trasēm to mazākā svara un lieliskās korozijas izturības dēļ. Salīdzinot ar citām alternatīvām, plastmasas aizsargcaurulēm ir zemāks berzes koeficients, kas ļauj veikt kabeļu ievilkšanu lielākos garumos un samazina ievilkšanas punktu skaitu trasē.
Eiropas standarts EN 50626 ir visbiežāk izmantotā atsauce kabeļu aizsargcaurulēm. Tomēr aizsargcaurulēm, kas atbilst standarta 1. daļai, var nebūt ūdensnecaurlaidīgu savienojumu, kas ir kritiski svarīgi kabeļu aizsargcauruļu bloku sistēmām. Standarta 2. daļa nosaka stingrākas kvalitātes prasības aizsargcaurulēm un atbalsta fiksēta leņķa līkumus ar lielu rādiusu. Tāpēc produkti, kas atbilst EN 50626-2 prasībām, ir optimāla izvēle kabeļu aizsargcauruļu blokiem.
6. KAS IR SALIEKAMIE DZELZSBETONA KABEĻU AIZSARGCAURUĻU BLOKI?
Saliekamie dzelzsbetona kabeļu aizsargcauruļu bloki tiek izmantoti gadījumos, kad betonēšana uz vietas būtu pārāk sarežģīta vai neiespējama, piemēram, stāvās nogāzēs, zem ceļiem vai ūdenstilpēm, vietās ar nestabilu grunti vai ekstrēmos laikapstākļos.
Kabeļu aizsargcauruļu bloku komponentu rūpnieciska izgatavošana ārpus būvlaukuma var ievērojami samazināt izbūves laiku objektā, ļaujot veikt ātru uzstādīšanu, tiklīdz tranšeja ir sagatavota.
7. VAI KABEĻU AIZSARGCAURUĻU BLOKI IR ILGTSPĒJĪGI?
Kabeļu aizsargcauruļu bloku sistēmas ļauj veikt kabeļu ievilkšanu un novecojušas elektroinstalācijas nomaiņu bez atkārtotiem rakšanas darbiem, kas samazina to ietekmi uz vidi un oglekļa pēdu visā dzīves ciklā. Turklāt kabeļu aizsargcauruļu bloki izceļas ar īpaši ilgu kalpošanas laiku un ir projektēti tā, lai kalpotu vairāk nekā 100 gadu.
Nepieciešama konsultācija par jūsu projektam piemērotāko risinājumu? Sūtiet mums savus jautājumus!
Atzvans
E-pasts