Kanalizācijas akas nodrošina piekļuvi pazemes cauruļvadiem, lai pārbaudītu to stāvokli, veiktu tīrīšanu un remontu, kā arī uzraudzītu notekūdeņu plūsmu. Skatakas un kontrolakas izmanto gan sadzīves notekūdeņu, gan lietusūdens kanalizācijas sistēmās.
Pārdomāta kanalizācijas aku projektēšana, pareiza uzstādīšana un regulāra apkope samazina bojājumu risku un ekspluatācijas izmaksas, kā arī pagarina visa tīkla kalpošanas laiku.
Rakstā aplūkoti kanalizācijas aku veidi, to materiāli, izbūves un apkopes principi, kā arī nosacījumi, kas jāņem vērā, veidojot kanalizācijas sistēmu ar vairāk nekā 100 gadu kalpošanas perspektīvu. Galvenā uzmanība pievērsta sadzīves notekūdeņu kanalizācijai, taču daudzi principi attiecas arī uz lietusūdens kanalizāciju un kanalizācijas kopsistēmām.
Kanalizācijas aka ir pazemes būve, kas ierīkota kanalizācijas cauruļvadu tīklā, lai nodrošinātu piekļuvi cauruļvadu pārbaudei, tīrīšanai un remontam. Ikdienā to mēdz saukt arī par apskates aku. Akā var savienot cauruļvadus, mainīt to virzienu, diametru vai teknes augstuma atzīmi.
Aku parasti veido pamatne ar cauruļvadu pievienojumiem, vertikāla šahta vai darba kamera un lūkas rāmis ar vāku zemes virsmas līmenī. Šie elementi nodrošina kontrolētu piekļuvi sadzīves vai lietusūdens kanalizācijas tīklam un norobežo atveri no apkārtējās teritorijas.
Kanalizācijas akas uzbūve |
|
Akas pamatne |
Akas apakšējais konstrukcijas elements ar ieplūdes un izplūdes cauruļvadu pievienojumiem. |
Tekne |
Gluds kanāls pamatnes zemākajā daļā, pa kuru notekūdeņi plūst caur aku. Paaugstināto virsmu blakus teknei, ko personāls izmanto apkopes darbos, sauc par darba laukumu. |
Šahta jeb grodi |
Akas vertikālā daļa, kas savieno pamatni ar augšējo daļu. Personāla piekļuvei paredzētās dziļās skatakās ierīko kāpšļus vai kāpnes. |
Konuss |
Sašaurinājums akas augšdaļā, kas veido pāreju no šahtas diametra uz lūkas rāmja un vāka izmēru. |
Lūkas rāmis un atbalsta konstrukcija |
Konstrukcija akas augšdaļā, kas balsta vāku un uzņem satiksmes slodzes. Augstuma regulēšanas gredzeni ļauj pielāgot lūkas novietojumu zemes vai seguma līmenim. |
Akas vāks |
Noņemams vāks, parasti no čuguna, tērauda vai kompozītmateriāla. Tas nosedz lūkas atveri un novērš cilvēku, transportlīdzekļu un svešķermeņu iekrišanu akā. |
Bez kanalizācijas skatakām un kontrolakām pazemes cauruļvadu pārbaudei un apkopei būtu jāveic rakšanas darbi. Tas palielinātu izmaksas, aizņemtu vairāk laika un traucētu apkārtējās teritorijas izmantošanu.
Kanalizācijas akas pilda vairākas funkcijas:
Vienkāršāko kanalizācijas aku pirmsākumus saista ar 3500. gadu p. m. ē., kad piekļuvi kanāliem veidoja ar akmens plāksnēm vai koka dēļiem nosegtas atveres.
Mūsdienu tipa skatakas sāka veidoties 19. gadsimtā. Tajā laikā Eiropā parādījās arī pirmās standartizētās prasības: akai bija jābūt pietiekami lielai, lai tajā varētu iekļūt vidējas miesasbūves cilvēks.
EN 476 izpratnē skataka ir paredzēta personāla piekļuvei, tādēļ tās iekšējais diametrs parasti ir 1000 mm vai lielāks. Akās ar DN/ID no 800 mm līdz mazāk nekā 1000 mm personāla piekļuve var būt pieļaujama tikai izņēmuma apstākļos, izmantojot atbilstošu drošības aprīkojumu.
Kontrolaka jeb inspekcijas aka ir mazāka aka, kurā cilvēka iekāpšana nav paredzēta. Pārbaudes kameru un tīrīšanas aprīkojumu tajā ievada no zemes virsmas. Tātad galvenā atšķirība ir paredzētais piekļuves veids.
Ne katra pazemes aka ir piemērota kanalizācijai. Akas un kameras izmanto arī drenāžas, ūdensapgādes spiedvadu, telekomunikāciju, elektroapgādes un citu inženiertīklu apkalpošanai. Kanalizācijas akas konstrukcijai un materiālam jāatbilst tieši notekūdeņu sistēmas ekspluatācijas apstākļiem.
Kvalitatīvai kanalizācijas akai jānodrošina:
Caurejošās skatakas ierīko taisnos cauruļvadu posmos. Tām ir viens ieplūdes un viens izplūdes pievienojums, kas izvietoti vienā plūsmas virzienā. Šīs akas galvenokārt izmanto regulārām pārbaudēm un apkopei.
Savienojuma akās apvieno vairākus kanalizācijas cauruļvadus un vajadzības gadījumā maina plūsmas virzienu. Izplatīti ir 45° un 90° pievienojumi. Plūdena teknes forma palīdz samazināt plūsmas traucējumus un nodrošina vienmērīgu pāreju no ieplūdes uz izplūdi.
Pārkrituma akas izmanto, ja ieplūstošā cauruļvada tekne atrodas ievērojami augstāk par izplūstošā cauruļvada tekni. Šāds risinājums ļauj pārvarēt augstuma starpību, kontrolēt notekūdeņu plūsmas ātrumu un mazināt pārmērīgu turbulenci. Jānodrošina arī atbilstoša ventilācija.
Sūkņakā vai kamerā izvietota sūknēšanas iekārta pārsūknē notekūdeņus no zemākas uz augstāku atzīmi, no kuras tie tālāk var plūst pa pašteces cauruļvadu. Šādus risinājumus izmanto līdzenās teritorijās ar nepietiekamu dabisko kritumu vai reljefa šķēršļu, piemēram, pauguru un augstieņu, pārvarēšanai.
Gala akas parasti ierīko pašteces kanalizācijas atzara sākumā, un tām ir tikai izplūdes pievienojums. Tās nodrošina piekļuvi pārbaudēm un cauruļvada skalošanai, jo atzara sākumposmā cietās daļiņas var uzkrāties biežāk.
Kontrolakas ir mazāka izmēra akas pārbaudēm un apkopei no zemes virsmas. Izplatīti šahtu izmēri ir 200 mm, 315 mm, 400 mm, 425 mm un 600/630 mm; konkrētās sistēmas dokumentācijā jāpārbauda, vai norādīts iekšējais vai ārējais diametrs. Tās bieži izmanto nelielos un seklos tīklos, piemēram, privātmāju sadzīves vai lietusūdens kanalizācijā un nelielos komercobjektos. Atkarībā no projekta kontrolakas var paredzēt arī taisnos posmos, savienojuma vietās un tīkla galapunktos, kur cilvēka iekāpšana nav nepieciešama.
Ekspluatācijas laikā akās var rasties bojājumi, kas ietekmē ārējās kanalizācijas sistēmas darbību, drošumu un ietekmi uz vidi:
Nelielu bojājumu novēršanai var atjaunot savienojumu blīvējumu, ierīkot aizsargieliktņus vai pārklājumus un nomainīt aku vākus. Ja bojājumi ir būtiski, bieži nepieciešama visas akas nomaiņa. Atjaunošanas risinājumam jānodrošina hermētiskums, konstrukcijas noturība un droša piekļuve apkopei.
Pārstrādātā ES direktīva par komunālo notekūdeņu attīrīšanu stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī. Tā paredz stingrākas prasības dalībvalstīm attiecībā uz notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, kā arī pārplūžu un piesārņotu notekūdeņu novadīšanas ierobežošanu.
Uzmanība pievērsta arī mazāku apdzīvotu vietu kanalizācijas sistēmām, noplūžu novēršanai, tīklu kontrolei un uzturēšanai. Prasību ieviešana notiek pakāpeniski atbilstoši direktīvā noteiktajiem termiņiem.
“Daudzās Eiropas pilsētās joprojām darbojas kanalizācijas kopsistēmas, kurām ir lielāks pārplūšanas risks un kuras palielina attīrīšanas iekārtu noslodzi. Modernizējot šos tīklus, arvien biežāk atdala sadzīves notekūdeņu un lietusūdens kanalizāciju,” skaidro Pipelife iekšējās un ārējās kanalizācijas biznesa attīstības vadītājs Olivers Bannerts (Oliver Bannert).
Agrāk kanalizācijas akas betonēja vai mūrēja būvlaukumā, un to izbūve prasīja daudz laika un darba. Mūsdienās plaši izmanto saliekamā betona, plastmasas un stikla šķiedras kompozītmateriālu akas.
Materiālu izvēli nosaka grunts apstākļi, gruntsūdens līmenis, notekūdeņu īpašības, satiksmes slodzes un piemērojamie standarti un normatīvi, skaidro Pipelife Polijas ūdenssaimniecības infrastruktūras risinājumu vadītājs Karols Mažejons (Karol Marzejon):
“Saliekamā betona akas bieži izvēlas, ja izšķirošas ir zemākas sākotnējās izmaksas un iespēja vienkārši izgatavot liela izmēra konstrukcijas. Savukārt termoplastu akām priekšroku dod projektos, kuros būtiska ir ātrāka uzstādīšana, mazāks apkopes apjoms un ilgāks kalpošanas laiks.”
Betona un plastmasas kanalizācijas aku salīdzinājums |
|||
Priekšrocības |
Ierobežojumi |
||
Saliekamā betona akas |
• Augsta konstrukcijas stiprība un piemērotība lielām slodzēm. • Liels pašsvars palīdz pretoties uzpeldēšanai augsta gruntsūdens līmeņa apstākļos. • Iespējams izgatavot dažādas konstrukcijas un formas. • Parasti zemākas sākotnējās materiālu izmaksas. |
• Laikietilpīgāka un fiziski sarežģītāka montāža, kurai vajadzīga smagā tehnika. • Uzņēmība pret koroziju; var būt nepieciešami aizsargieliktņi, pārklājumi vai biežāka atjaunošana. • Stingra konstrukcija; grunts pārvietošanās var palielināt savienojumu nobīdes un noplūžu risku. • Poraina virsma var veicināt nogulšņu uzkrāšanos un aizsērējumus. • Lielāka ietekme uz vidi, kas saistīta ar betona ražošanu un energoietilpīgu transportēšanu un montāžu. |
|
Plastmasas akas |
• Ātra montāža, ko atvieglo mazāks svars un iepriekšēja mezglu salikšana. • Augsta noturība pret koroziju un agresīviem notekūdeņiem, tostarp sērskābes iedarbību. • Hermētiski cauruļvadu pievienojumi. • Lielāka elastība un noturība pret plaisāšanu grunts kustību ietekmē. • Gludas, neporainas iekšējās virsmas un augsta nodilumizturība nodrošina labus hidrauliskos parametrus. • Ilgs kalpošanas laiks: 50-100 gadi. |
• Parasti augstākas sākotnējās materiālu izmaksas. • Lielāks uzpeldēšanas risks, ja aka nav atbilstoši nostiprināta vai apbērta. • Konstrukcijas darbība ir atkarīga no pareizas uzstādīšanas un sadarbības ar apkārtējo grunti, tādēļ būtiska ir pareiza apbēršana un grunts sablīvēšana. |
|
TEPPFA - Eiropas Plastmasas cauruļu un veidgabalu asociācija - 2013. gadā salīdzināja divu 90 m garu kanalizācijas sistēmu uzstādīšanas ātrumu. Katrā sistēmā bija divas akas, un cauruļvadi tika ieguldīti 2 m dziļumā. Vienā izmantoja Pipelife PRO sistēmu, otrā - saliekamā betona akas un caurules.
Betona sistēmas uzstādīšana ilga 5 stundas un 12 minūtes, savukārt plastmasas sistēmas - 3 stundas un 19 minūtes. Tātad uzstādīšanas laika ietaupījums bija vairāk nekā 30%.
Projektējot kanalizācijas akas, izvērtē to izmērus, nepieciešamo nestspēju un vides apstākļus. Akai jānodrošina piekļuve ekspluatācijas darbiem un droša darbība paredzētajā iebūves dziļumā.
Vienlīdz svarīga ir hidraulika: cauruļvadu diametra, teknes augstuma atzīmes un plūsmas virziena maiņa jāveido tā, lai netraucētu plūsmu un palīdzētu saglabāt cauruļvada pašattīrīšanos nodrošinošu ātrumu.
Pipelife piedāvā termoplastu akas sadzīves un lietusūdens kanalizācijai. To ražošanā izmanto liešanu zem spiediena, spirālveida metināšanu un rotācijas formēšanu; individuālu tekņu izgatavošanā izmanto arī 3D drukas tehnoloģijas. Klientiem pieejams projektēšanas atbalsts.
“Vispirms nosakām aku izmērus, attālumus starp akām un nepieciešamos ieplūdes un izplūdes cauruļvadu pievienojumus,” skaidro Mažejons. “Pēc tam izvērtējam apstākļus objektā: paredzamo satiksmes slodzi, gruntsūdens līmeni, grunts veidu, kanalizācijas sistēmas tipu, notekūdeņu īpašības un montāžas ierobežojumus. Specializēta programmatūra ļauj modelēt konstrukcijas reakciju uz reālajām slodzēm un izvēlēties piemērotāko risinājumu.”
Latvijā kanalizācijas būvju projektēšanā jāievēro LBN 223-15 “Kanalizācijas būves” un sistēmas operatora tehniskie noteikumi. Montāžai izmantojiet Pipelife POLAR un PRO aku uzstādīšanas norādījumus, kuros ietvertas atsauces uz LVS EN 1610.
Pipelife ir vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredze kanalizācijas aku ražošanā. PRO klāstā ir no polipropilēna bloka kopolimēra (PP-B) izgatavotas kontrolakas ar izmēriem no 200 mm līdz 630 mm un akas ar 800 un 1000 mm diametru. Sistēma paredz savienošanu ar cauruļvadiem no 110 mm līdz 400 mm.
PRO sistēmu izmanto jaunu tīklu izbūvē un esošo tīklu atjaunošanā:
Pipelife PRO akas ir piemērotas dažādiem grunts un gruntsūdens apstākļiem. Tām ir augsta triecienizturība un noturība pret temperatūras svārstībām. PRO akas savieno ar PVC un PP caurulēm, tostarp Pipelife Pragma PP-B kanalizācijas caurulēm. Izmantojot atbilstošas pārejas, tās var iekļaut arī esošos keramikas vai betona cauruļvadu tīklos.
“Pipelife PRO skatakas un kontrolakas ir mūsdienīgs risinājums kanalizācijas un drenāžas tīkliem,” norāda Mažejons. “To konstrukcija, materiāla īpašības un plašais konfigurāciju klāsts atkarībā no lietojuma un projekta prasībām var sniegt praktiskas un tehniskas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem plastmasas aku risinājumiem.”
Eiropas pazemes inženiertīklu atjaunošanā arvien lielāka nozīme ir hermētiskumam, ekspluatācijas drošumam un apkopes pieejamībai. Kanalizācijas akas nodrošina ne tikai piekļuvi cauruļvadam, bet arī iespēju pārbaudīt, tīrīt, remontēt un uzturēt kanalizācijas tīklu ilgtermiņā.
Termoplastu aku attīstība ir uzlabojusi to noturību pret koroziju, hidrauliskos parametrus, hermētiskumu un montāžas efektivitāti. Atbilstoši izvēlētas un uzstādītas akas palīdz veidot uzticamu, ilgi izmantojamu infrastruktūru, uzsver Bannerts:
“Pipelife risinājumi palīdz modernizēt kanalizācijas infrastruktūru. PRO skataku un kontrolaku sistēma ir būtiska šā piedāvājuma daļa - pielāgojams risinājums mūsdienu infrastruktūras vajadzībām.”
1. Kāpēc no kanalizācijas akas nāk nepatīkama smaka?
Nepatīkamu smaku bieži izraisa sērūdeņradis (H₂S), kas veidojas sulfātus reducējošo baktēriju darbības rezultātā bezskābekļa apstākļos. To ietekmē notekūdeņu uzturēšanās laiks sistēmā, temperatūra, pH, plūsmas apstākļi un organisko vielu daudzums. Aizsērējumi un lēna plūsma problēmu pastiprina.
Skalošana palīdz iztīrīt organiskās nogulsnes un atjaunot plūsmu. Ja smaka atkārtojas, jāatrod cēlonis un jānovērš bojātā posma darbības traucējumi.
2. Kā tīrīt kanalizācijas akas un cauruļvadus?
Uzkrātās nogulsnes efektīvi likvidē ar augstspiediena ūdens strūklu. Lielāks ūdens daudzums ar zemāku spiedienu var tīrīt efektīvāk nekā ļoti augsts spiediens ar nelielu ūdens padevi.
Pipelife termoplastu akām un cauruļvadiem norādītie skalošanas režīmi:
Konkrēto režīmu izvēlas atbilstoši sistēmai, sprauslai un ražotāja apkopes norādījumiem.
3. Kā izvēlēties kanalizācijas akas vāka slodzes klasi?
Akas lūkas pārsedzi - vāku kopā ar rāmi - izvēlas pēc uzstādīšanas vietas un paredzamās slodzes. EN 124 klasifikācijā izmanto klases no A15 līdz F900. Skaitlis norāda pārbaudes slodzi kiloņūtonos, nevis pieļaujamo transportlīdzekļa masu.
Pipelife sniedz atbalstu aku un lūku pārsedžu izvēlē, tostarp slodzes klases un individuālu risinājumu noteikšanā.
4. Kāpēc kanalizācijas aku vāki parasti ir apaļi?
Apaļš vāks nevar iekrist atbilstoša izmēra apaļā lūkas atverē. Tam nav stūru, kuros koncentrētos trieciena iedarbība, un apkopes laikā to iespējams pārvietot, ripinot. Šie apsvērumi palīdz nodrošināt drošumu un atvieglo apiešanos ar vāku.
5. Kas ir PP-B, un kāpēc to izmanto kanalizācijas akām?
PP-B ir polipropilēna bloka kopolimērs. To iegūst, kopolimerizējot propilēnu ar etilēnu, un materiāla heterofāžu struktūra nodrošina paaugstinātu triecienizturību.
Pipelife PRO akās un Pragma kanalizācijas caurulēs PP-B izmanto tā triecienizturības, noturības pret temperatūras iedarbību un koroziju dēļ.
6. Ar kādām kanalizācijas caurulēm savieno Pipelife PRO akas?
Pipelife PRO akas paredzētas savienošanai ar PP-B, citu PP un PVC cauruļvadu sistēmām. Pievienošanai cita materiāla kanalizācijas cauruļvadam izmanto atbilstošus pārejas veidgabalus.
7. Vai Pipelife PRO akas var izmantot lietusūdens kanalizācijā?
Jā. Pipelife PRO akas izmanto gan kanalizācijas kopsistēmās, gan atsevišķās lietusūdens kanalizācijas sistēmās. Lietusūdens risinājumu klāstā ir arī nosēdakas, kas uztver smiltis, suspendētās vielas un citus cieto daļiņu piemaisījumus.
Pipelife sniedz projektēšanas atbalstu atbilstoši Eiropas un Latvijas prasībām, lai nodrošinātu nepieciešamo caurplūdumu un samazinātu pārplūšanas un applūšanas risku.
8. Vai Pipelife piedāvā kanalizācijas aku vākus un restes?
Jā. Pipelife Latvia piedāvā plastmasas un čuguna kanalizācijas aku vākus, kā arī čuguna restes lietusūdens uztveršanai.
Vāku vai resti izvēlas pēc uzstādīšanas vietai atbilstošās LVS EN 124 slodzes klases, akas sistēmas un izmēra. Jāpārbauda arī saderība ar rāmi un, ja tāds paredzēts, teleskopisko cauruli.
Pieejami arī stikla šķiedras kompozītmateriāla (GRP) vāki, kas ir viegli un noturīgi pret koroziju. Konkrētam projektam piemērotu komplektāciju palīdz izvēlēties Pipelife Latvia speciālisti.
Sazinieties ar Pipelife Latvia speciālistiem, lai izvēlētos piemērotas kanalizācijas akas, cauruļvadu pievienojumus un lūku pārsedzes.
Atzvans
E-pasts