Dalies:

Kanalizācijas akas: veidi, projektēšana, uzstādīšana un apkope

02. oktobris 2026 | 8 min lasīšanai

Kanalizācijas akas nodrošina piekļuvi pazemes cauruļvadiem, lai pārbaudītu to stāvokli, veiktu tīrīšanu un remontu, kā arī uzraudzītu notekūdeņu plūsmu. Skatakas un kontrolakas izmanto gan sadzīves notekūdeņu, gan lietusūdens kanalizācijas sistēmās.

Pārdomāta kanalizācijas aku projektēšana, pareiza uzstādīšana un regulāra apkope samazina bojājumu risku un ekspluatācijas izmaksas, kā arī pagarina visa tīkla kalpošanas laiku.

Rakstā aplūkoti kanalizācijas aku veidi, to materiāli, izbūves un apkopes principi, kā arī nosacījumi, kas jāņem vērā, veidojot kanalizācijas sistēmu ar vairāk nekā 100 gadu kalpošanas perspektīvu. Galvenā uzmanība pievērsta sadzīves notekūdeņu kanalizācijai, taču daudzi principi attiecas arī uz lietusūdens kanalizāciju un kanalizācijas kopsistēmām.

Pazemes inženiertīklu šķērsgriezums ar kanalizācijas akām un cauruļvadu savienojumiem pilsētas ielā

Kas ir kanalizācijas aka?

Kanalizācijas aka ir pazemes būve, kas ierīkota kanalizācijas cauruļvadu tīklā, lai nodrošinātu piekļuvi cauruļvadu pārbaudei, tīrīšanai un remontam. Ikdienā to mēdz saukt arī par apskates aku. Akā var savienot cauruļvadus, mainīt to virzienu, diametru vai teknes augstuma atzīmi.

Aku parasti veido pamatne ar cauruļvadu pievienojumiem, vertikāla šahta vai darba kamera un lūkas rāmis ar vāku zemes virsmas līmenī. Šie elementi nodrošina kontrolētu piekļuvi sadzīves vai lietusūdens kanalizācijas tīklam un norobežo atveri no apkārtējās teritorijas.

 

Kanalizācijas akas uzbūve
Akas pamatne
Akas apakšējais konstrukcijas elements ar ieplūdes un izplūdes cauruļvadu pievienojumiem.
Tekne
Gluds kanāls pamatnes zemākajā daļā, pa kuru notekūdeņi plūst caur aku. Paaugstināto virsmu blakus teknei, ko personāls izmanto apkopes darbos, sauc par darba laukumu.
Šahta jeb grodi
Akas vertikālā daļa, kas savieno pamatni ar augšējo daļu. Personāla piekļuvei paredzētās dziļās skatakās ierīko kāpšļus vai kāpnes.
Konuss
Sašaurinājums akas augšdaļā, kas veido pāreju no šahtas diametra uz lūkas rāmja un vāka izmēru.
Lūkas rāmis un atbalsta konstrukcija
Konstrukcija akas augšdaļā, kas balsta vāku un uzņem satiksmes slodzes. Augstuma regulēšanas gredzeni ļauj pielāgot lūkas novietojumu zemes vai seguma līmenim.
Akas vāks
Noņemams vāks, parasti no čuguna, tērauda vai kompozītmateriāla. Tas nosedz lūkas atveri un novērš cilvēku, transportlīdzekļu un svešķermeņu iekrišanu akā.

Kāpēc kanalizācijas sistēmā nepieciešamas akas?

Bez kanalizācijas skatakām un kontrolakām pazemes cauruļvadu pārbaudei un apkopei būtu jāveic rakšanas darbi. Tas palielinātu izmaksas, aizņemtu vairāk laika un traucētu apkārtējās teritorijas izmantošanu.

Kanalizācijas akas pilda vairākas funkcijas:

  • Nodrošina piekļuvi no zemes virsmas, lai pārbaudītu cauruļvadu stāvokli, savienojumu hermētiskumu un plūsmu.
  • Veido sadzīves vai lietusūdens kanalizācijas cauruļvadu savienojuma vietas, arī tad, ja cauruļvadi izbūvēti dažādā dziļumā vai ar atšķirīgu slīpumu.
  • Ļauj mainīt cauruļvada virzienu, diametru vai slīpumu.
  • Nodrošina piekļuvi tīrīšanai, atjaunošanai un remontam.
  • Atbilstoši sistēmas projektam nodrošina ventilāciju un smaku kontroli, ļaujot novadīt kanalizācijas gāzes, piemēram, sērūdeņradi un metānu.
Kanalizācijas cauruļvada pārbaude ar kameru caur skataku dzīvojamā rajonā; ilustrācijā redzama akas pazemes daļa un cauruļvadi.
Kāda ir atšķirība starp skataku un kontrolaku?

Vienkāršāko kanalizācijas aku pirmsākumus saista ar 3500. gadu p. m. ē., kad piekļuvi kanāliem veidoja ar akmens plāksnēm vai koka dēļiem nosegtas atveres.

Mūsdienu tipa skatakas sāka veidoties 19. gadsimtā. Tajā laikā Eiropā parādījās arī pirmās standartizētās prasības: akai bija jābūt pietiekami lielai, lai tajā varētu iekļūt vidējas miesasbūves cilvēks.

EN 476 izpratnē skataka ir paredzēta personāla piekļuvei, tādēļ tās iekšējais diametrs parasti ir 1000 mm vai lielāks. Akās ar DN/ID no 800 mm līdz mazāk nekā 1000 mm personāla piekļuve var būt pieļaujama tikai izņēmuma apstākļos, izmantojot atbilstošu drošības aprīkojumu.

Kontrolaka jeb inspekcijas aka ir mazāka aka, kurā cilvēka iekāpšana nav paredzēta. Pārbaudes kameru un tīrīšanas aprīkojumu tajā ievada no zemes virsmas. Tātad galvenā atšķirība ir paredzētais piekļuves veids.

Kādi ir kanalizācijas aku veidi?

Ne katra pazemes aka ir piemērota kanalizācijai. Akas un kameras izmanto arī drenāžas, ūdensapgādes spiedvadu, telekomunikāciju, elektroapgādes un citu inženiertīklu apkalpošanai. Kanalizācijas akas konstrukcijai un materiālam jāatbilst tieši notekūdeņu sistēmas ekspluatācijas apstākļiem.

Kvalitatīvai kanalizācijas akai jānodrošina:

  • Noturība pret koroziju, jo notekūdeņi var saturēt bioloģiskas izcelsmes skābes un agresīvas ķīmiskās vielas.
  • Hermētiskums, kas novērš gruntsūdens infiltrāciju un neattīrītu notekūdeņu noplūdi vidē.
  • Hidrauliski pārdomāta teknes forma, kas nodrošina vienmērīgu plūsmu un samazina nogulšņu uzkrāšanās un aizsērēšanas risku.
  • Vienkārša un ātra montāža, samazinot darba patēriņu un uzstādīšanas kļūdu iespējamību.
  • Droša piekļuve pārbaudei; skatakās, kas paredzētas personāla piekļuvei, arī droša iekāpšana un izkāpšana.
  • Pielāgojamība projektam: dažādi izmēri un ieplūdes un izplūdes cauruļvadu pievienojumu konfigurācijas.
  • Pietiekama nestspēja un konstrukcijas noturība pret paredzētajām transporta un grunts slodzēm, kā arī gruntsūdens spiedienu, nepieļaujot plaisas, paliekošas deformācijas vai konstrukcijas bojājumus.

Pēc uzdevuma un konstrukcijas kanalizācijas sistēmās izmanto šādus aku veidus:

Caurejošās skatakas

Caurejošās skatakas ierīko taisnos cauruļvadu posmos. Tām ir viens ieplūdes un viens izplūdes pievienojums, kas izvietoti vienā plūsmas virzienā. Šīs akas galvenokārt izmanto regulārām pārbaudēm un apkopei.

Savienojuma un pagrieziena skatakas

Savienojuma akās apvieno vairākus kanalizācijas cauruļvadus un vajadzības gadījumā maina plūsmas virzienu. Izplatīti ir 45° un 90° pievienojumi. Plūdena teknes forma palīdz samazināt plūsmas traucējumus un nodrošina vienmērīgu pāreju no ieplūdes uz izplūdi.

Pārkrituma akas

Pārkrituma akas izmanto, ja ieplūstošā cauruļvada tekne atrodas ievērojami augstāk par izplūstošā cauruļvada tekni. Šāds risinājums ļauj pārvarēt augstuma starpību, kontrolēt notekūdeņu plūsmas ātrumu un mazināt pārmērīgu turbulenci. Jānodrošina arī atbilstoša ventilācija.

Sūkņakas un kanalizācijas sūkņu stacijas

Sūkņakā vai kamerā izvietota sūknēšanas iekārta pārsūknē notekūdeņus no zemākas uz augstāku atzīmi, no kuras tie tālāk var plūst pa pašteces cauruļvadu. Šādus risinājumus izmanto līdzenās teritorijās ar nepietiekamu dabisko kritumu vai reljefa šķēršļu, piemēram, pauguru un augstieņu, pārvarēšanai.

Gala akas

Gala akas parasti ierīko pašteces kanalizācijas atzara sākumā, un tām ir tikai izplūdes pievienojums. Tās nodrošina piekļuvi pārbaudēm un cauruļvada skalošanai, jo atzara sākumposmā cietās daļiņas var uzkrāties biežāk.

Kontrolakas jeb inspekcijas akas

Kontrolakas ir mazāka izmēra akas pārbaudēm un apkopei no zemes virsmas. Izplatīti šahtu izmēri ir 200 mm, 315 mm, 400 mm, 425 mm un 600/630 mm; konkrētās sistēmas dokumentācijā jāpārbauda, vai norādīts iekšējais vai ārējais diametrs. Tās bieži izmanto nelielos un seklos tīklos, piemēram, privātmāju sadzīves vai lietusūdens kanalizācijā un nelielos komercobjektos. Atkarībā no projekta kontrolakas var paredzēt arī taisnos posmos, savienojuma vietās un tīkla galapunktos, kur cilvēka iekāpšana nav nepieciešama.

Apaļš kanalizācijas akas vāks bruģētā pilsētas ielā līdzās velobraucējam

Biežākie kanalizācijas aku bojājumi un to novēršana

Ekspluatācijas laikā akās var rasties bojājumi, kas ietekmē ārējās kanalizācijas sistēmas darbību, drošumu un ietekmi uz vidi:

  • Infiltrācija un nevēlama pieplūde. Gruntsūdens vai lietusūdens iekļūst sistēmā caur plaisām, nehermētiskiem savienojumiem vai bojātām blīvēm. Tas palielina notekūdeņu attīrīšanas iekārtu noslodzi un attīrīšanas izmaksas.
  • Notekūdeņu noplūde jeb eksfiltrācija. Plaisas akas konstrukcijā vai nehermētiski cauruļvadu pievienojumi ļauj neattīrītiem notekūdeņiem nonākt gruntī un apkārtējā vidē.
  • Aizsērējumi un nogulšņu uzkrāšanās. Atkritumi, tauki un citas nogulsnes teknē vai savienojuma vietās palēnina vai pilnībā nosprosto plūsmu. Organisko vielu uzkrāšanās veicina arī baktēriju darbību un nepatīkamu smaku rašanos.
  • Ķīmiskā iedarbība un korozija. Betonu un citus jutīgus materiālus var bojāt septiski vai agresīvi ražošanas notekūdeņi un nepietiekama ventilācija. Ar sērūdeņradi (H₂S) saistīta biogēnas sērskābes veidošanās pakāpeniski noārda betonu un saīsina tā kalpošanas laiku.
  • Konstrukcijas bojājumi un deformācijas. Tos var izraisīt transporta slodzes, grunts un gruntsūdens spiediens, grunts pārvietošanās, nepareiza uzstādīšana un atkārtoti sasalšanas un atkušanas cikli. Sekas var būt plaisas, deformācijas, nosēšanās vai konstrukcijas nestspējas zudums.

Nelielu bojājumu novēršanai var atjaunot savienojumu blīvējumu, ierīkot aizsargieliktņus vai pārklājumus un nomainīt aku vākus. Ja bojājumi ir būtiski, bieži nepieciešama visas akas nomaiņa. Atjaunošanas risinājumam jānodrošina hermētiskums, konstrukcijas noturība un droša piekļuve apkopei.

Stingrākas prasības komunālo notekūdeņu apsaimniekošanai

Pārstrādātā ES direktīva par komunālo notekūdeņu attīrīšanu stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī. Tā paredz stingrākas prasības dalībvalstīm attiecībā uz notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, kā arī pārplūžu un piesārņotu notekūdeņu novadīšanas ierobežošanu.

Uzmanība pievērsta arī mazāku apdzīvotu vietu kanalizācijas sistēmām, noplūžu novēršanai, tīklu kontrolei un uzturēšanai. Prasību ieviešana notiek pakāpeniski atbilstoši direktīvā noteiktajiem termiņiem.

“Daudzās Eiropas pilsētās joprojām darbojas kanalizācijas kopsistēmas, kurām ir lielāks pārplūšanas risks un kuras palielina attīrīšanas iekārtu noslodzi. Modernizējot šos tīklus, arvien biežāk atdala sadzīves notekūdeņu un lietusūdens kanalizāciju,” skaidro Pipelife iekšējās un ārējās kanalizācijas biznesa attīstības vadītājs Olivers Bannerts (Oliver Bannert).

Plastmasas un betona kanalizācijas akas: materiālu izvēle

Agrāk kanalizācijas akas betonēja vai mūrēja būvlaukumā, un to izbūve prasīja daudz laika un darba. Mūsdienās plaši izmanto saliekamā betona, plastmasas un stikla šķiedras kompozītmateriālu akas.

  • Saliekamā betona akas ir mehāniski izturīgas, to lielais pašsvars palīdz pretoties uzpeldēšanai, un sākotnējās materiālu izmaksas bieži ir zemākas. Tomēr tās ir smagāk pārvietot un uzstādīt. Agresīvos notekūdeņos betons var korodēt, ar laiku palielinot noplūžu risku. Atkarībā no notekūdeņu īpašībām būtiska betona noārdīšanās var notikt 15–30 gadu laikā.
  • Plastmasas akas, ko parasti izgatavo no PP, HDPE vai PVC, ir noturīgas pret koroziju un nodrošina hermētiskus savienojumus arī agresīvā vidē. Mazāks svars atvieglo pārvietošanu un montāžu, daudzos gadījumos ļaujot iztikt bez celtņa vai citas smagās tehnikas. Projektējot termoplastu akas, rūpīgi jāizvērtē gruntsūdens līmenis un slodzes. Kvalitatīvu plastmasas kanalizācijas aku kalpošanas laiks var sasniegt 50–100 gadus.

Materiālu izvēli nosaka grunts apstākļi, gruntsūdens līmenis, notekūdeņu īpašības, satiksmes slodzes un piemērojamie standarti un normatīvi, skaidro Pipelife Polijas ūdenssaimniecības infrastruktūras risinājumu vadītājs Karols Mažejons (Karol Marzejon):

“Saliekamā betona akas bieži izvēlas, ja izšķirošas ir zemākas sākotnējās izmaksas un iespēja vienkārši izgatavot liela izmēra konstrukcijas. Savukārt termoplastu akām priekšroku dod projektos, kuros būtiska ir ātrāka uzstādīšana, mazāks apkopes apjoms un ilgāks kalpošanas laiks.”

Betona un plastmasas kanalizācijas aku salīdzinājums
 
Priekšrocības
Ierobežojumi
 
Saliekamā betona akas

• Augsta konstrukcijas stiprība un piemērotība lielām slodzēm.

• Liels pašsvars palīdz pretoties uzpeldēšanai augsta gruntsūdens līmeņa apstākļos.

• Iespējams izgatavot dažādas konstrukcijas un formas.

• Parasti zemākas sākotnējās materiālu izmaksas.

• Laikietilpīgāka un fiziski sarežģītāka montāža, kurai vajadzīga smagā tehnika.

• Uzņēmība pret koroziju; var būt nepieciešami aizsargieliktņi, pārklājumi vai biežāka atjaunošana.

• Stingra konstrukcija; grunts pārvietošanās var palielināt savienojumu nobīdes un noplūžu risku.

• Poraina virsma var veicināt nogulšņu uzkrāšanos un aizsērējumus.

• Lielāka ietekme uz vidi, kas saistīta ar betona ražošanu un energoietilpīgu transportēšanu un montāžu.

 
Plastmasas akas

• Ātra montāža, ko atvieglo mazāks svars un iepriekšēja mezglu salikšana.

• Augsta noturība pret koroziju un agresīviem notekūdeņiem, tostarp sērskābes iedarbību.

• Hermētiski cauruļvadu pievienojumi.

• Lielāka elastība un noturība pret plaisāšanu grunts kustību ietekmē.

• Gludas, neporainas iekšējās virsmas un augsta nodilumizturība nodrošina labus hidrauliskos parametrus.

• Ilgs kalpošanas laiks: 50-100 gadi.

• Parasti augstākas sākotnējās materiālu izmaksas.

• Lielāks uzpeldēšanas risks, ja aka nav atbilstoši nostiprināta vai apbērta.

• Konstrukcijas darbība ir atkarīga no pareizas uzstādīšanas un sadarbības ar apkārtējo grunti, tādēļ būtiska ir pareiza apbēršana un grunts sablīvēšana.

 

Kanalizācijas aku uzstādīšana: plastmasas un betona sistēmu salīdzinājums

TEPPFA - Eiropas Plastmasas cauruļu un veidgabalu asociācija - 2013. gadā salīdzināja divu 90 m garu kanalizācijas sistēmu uzstādīšanas ātrumu. Katrā sistēmā bija divas akas, un cauruļvadi tika ieguldīti 2 m dziļumā. Vienā izmantoja Pipelife PRO sistēmu, otrā - saliekamā betona akas un caurules.

Betona sistēmas uzstādīšana ilga 5 stundas un 12 minūtes, savukārt plastmasas sistēmas - 3 stundas un 19 minūtes. Tātad uzstādīšanas laika ietaupījums bija vairāk nekā 30%.

TEPPFA video: plastmasas un betona kanalizācijas sistēmu uzstādīšanas ātruma salīdzinājums

Kanalizācijas aku projektēšana un izbūves nosacījumi

Projektējot kanalizācijas akas, izvērtē to izmērus, nepieciešamo nestspēju un vides apstākļus. Akai jānodrošina piekļuve ekspluatācijas darbiem un droša darbība paredzētajā iebūves dziļumā.

Vienlīdz svarīga ir hidraulika: cauruļvadu diametra, teknes augstuma atzīmes un plūsmas virziena maiņa jāveido tā, lai netraucētu plūsmu un palīdzētu saglabāt cauruļvada pašattīrīšanos nodrošinošu ātrumu.

Pipelife piedāvā termoplastu akas sadzīves un lietusūdens kanalizācijai. To ražošanā izmanto liešanu zem spiediena, spirālveida metināšanu un rotācijas formēšanu; individuālu tekņu izgatavošanā izmanto arī 3D drukas tehnoloģijas. Klientiem pieejams projektēšanas atbalsts.

“Vispirms nosakām aku izmērus, attālumus starp akām un nepieciešamos ieplūdes un izplūdes cauruļvadu pievienojumus,” skaidro Mažejons. “Pēc tam izvērtējam apstākļus objektā: paredzamo satiksmes slodzi, gruntsūdens līmeni, grunts veidu, kanalizācijas sistēmas tipu, notekūdeņu īpašības un montāžas ierobežojumus. Specializēta programmatūra ļauj modelēt konstrukcijas reakciju uz reālajām slodzēm un izvēlēties piemērotāko risinājumu.”

Latvijā kanalizācijas būvju projektēšanā jāievēro LBN 223-15 “Kanalizācijas būves” un sistēmas operatora tehniskie noteikumi. Montāžai izmantojiet Pipelife POLAR un PRO aku uzstādīšanas norādījumus, kuros ietvertas atsauces uz LVS EN 1610.

Pipelife PRO aka būvbedrē ar trim cauruļvadu pievienojumiem

Pipelife PRO kanalizācijas skatakas un kontrolakas

Pipelife ir vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredze kanalizācijas aku ražošanā. PRO klāstā ir no polipropilēna bloka kopolimēra (PP-B) izgatavotas kontrolakas ar izmēriem no 200 mm līdz 630 mm un akas ar 800 un 1000 mm diametru. Sistēma paredz savienošanu ar cauruļvadiem no 110 mm līdz 400 mm.

PRO sistēmu izmanto jaunu tīklu izbūvē un esošo tīklu atjaunošanā:

  • Privātmāju un publisko teritoriju lietusūdens kanalizācijā
  • Centralizētajos un komercobjektu kanalizācijas tīklos
  • Autoceļu drenāžas sistēmās
  • Kanalizācijas kopsistēmās
  • Rūpniecisko un ķīmisku vielu saturošu notekūdeņu kanalizācijā
  • Lauksaimniecības ražošanas objektos

Pipelife PRO akas ir piemērotas dažādiem grunts un gruntsūdens apstākļiem. Tām ir augsta triecienizturība un noturība pret temperatūras svārstībām. PRO akas savieno ar PVC un PP caurulēm, tostarp Pipelife Pragma PP-B kanalizācijas caurulēm. Izmantojot atbilstošas pārejas, tās var iekļaut arī esošos keramikas vai betona cauruļvadu tīklos.

“Pipelife PRO skatakas un kontrolakas ir mūsdienīgs risinājums kanalizācijas un drenāžas tīkliem,” norāda Mažejons. “To konstrukcija, materiāla īpašības un plašais konfigurāciju klāsts atkarībā no lietojuma un projekta prasībām var sniegt praktiskas un tehniskas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem plastmasas aku risinājumiem.”

Pipelife PRO akas ārējās ribas tuvplānā

Pipelife PRO aku tehniskās īpašības

  • Augsta slodzes noturība. Piemērotas satiksmes zonām ar lūku pārsedzēm līdz D400 klasei, ievērojot atbilstošu uzstādīšanas risinājumu.
  • Noturība pret koroziju un agresīviem notekūdeņiem. Termoplastu ķīmisko noturību vērtē pēc ISO/TR 10358, bet gumijas blīvju materiālu noturību - pēc ISO/TR 7620.
  • Iebūves dziļums līdz 6 m.
  • Hermētiskums un noturība pret gruntsūdens spiedienu līdz 5 m ūdens stabam virs teknes.
  • Labi hidrauliskie parametri un mazāks nogulšņu uzkrāšanās risks, pateicoties gludām iekšējām virsmām ar zemu raupjumu arī ilgstošā ekspluatācijā.
  • Ātra montāža, ko atvieglo mazais svars un plašais saderīgu veidgabalu klāsts.
  • Vienkārša apkope ar augstspiediena skalošanu līdz 120 bar, ievērojot ražotāja norādīto tīrīšanas režīmu.
  • Augsta abrazīvā nodilumizturība, kas veicina 50–100 gadu kalpošanas laiku.
  • Noturība pret sasalšanas un atkušanas cikliem un iespēja veikt uzstādīšanu temperatūrā līdz −10 °C.
  • Elastība un noturība pret plaisāšanu, kas ļauj izmantot akas arī sarežģītos grunts apstākļos.
  • Mijiedarbība ar apkārtējo grunti. Ārējās ribas palīdz nostiprināt aku gruntī un saglabāt tās stāvokli, mainoties grunts un gruntsūdens apstākļiem.
  • Teleskopisks lūkas risinājums, kas pielāgojas satiksmes, nosēšanās un sezonālo grunts izmaiņu radītām vertikālām kustībām, mazinot tiešu slodžu pārnesi uz akas konstrukciju.
  • Droša piekļuve personālam. Personāla piekļuvei paredzēto dziļo skataku konstrukcijās ierīko pret koroziju noturīgas kāpnes ar neslīdošiem pakāpieniem.
Pipelife kanalizācijas akas šķērsgriezums ar cauruļvadu pievienojumiem, konusu, atbalsta gredzenu un vāku

Kanalizācijas akas ilgtermiņa ekspluatācijai

Eiropas pazemes inženiertīklu atjaunošanā arvien lielāka nozīme ir hermētiskumam, ekspluatācijas drošumam un apkopes pieejamībai. Kanalizācijas akas nodrošina ne tikai piekļuvi cauruļvadam, bet arī iespēju pārbaudīt, tīrīt, remontēt un uzturēt kanalizācijas tīklu ilgtermiņā.

Termoplastu aku attīstība ir uzlabojusi to noturību pret koroziju, hidrauliskos parametrus, hermētiskumu un montāžas efektivitāti. Atbilstoši izvēlētas un uzstādītas akas palīdz veidot uzticamu, ilgi izmantojamu infrastruktūru, uzsver Bannerts:

“Pipelife risinājumi palīdz modernizēt kanalizācijas infrastruktūru. PRO skataku un kontrolaku sistēma ir būtiska šā piedāvājuma daļa - pielāgojams risinājums mūsdienu infrastruktūras vajadzībām.”


Biežāk uzdotie jautājumi par kanalizācijas akām

Nepatīkamu smaku bieži izraisa sērūdeņradis (H₂S), kas veidojas sulfātus reducējošo baktēriju darbības rezultātā bezskābekļa apstākļos. To ietekmē notekūdeņu uzturēšanās laiks sistēmā, temperatūra, pH, plūsmas apstākļi un organisko vielu daudzums. Aizsērējumi un lēna plūsma problēmu pastiprina.

Skalošana palīdz iztīrīt organiskās nogulsnes un atjaunot plūsmu. Ja smaka atkārtojas, jāatrod cēlonis un jānovērš bojātā posma darbības traucējumi.

Uzkrātās nogulsnes efektīvi likvidē ar augstspiediena ūdens strūklu. Lielāks ūdens daudzums ar zemāku spiedienu var tīrīt efektīvāk nekā ļoti augsts spiediens ar nelielu ūdens padevi.

Pipelife termoplastu akām un cauruļvadiem norādītie skalošanas režīmi:

  • 60 bar - nelielām nogulsnēm;
  • 80–120 bar - izteiktākiem aizsērējumiem;
  • 6 m/min līdz 12 m/min - skalošanas sprauslas pārvietošanas ātrums.

Konkrēto režīmu izvēlas atbilstoši sistēmai, sprauslai un ražotāja apkopes norādījumiem.

Akas lūkas pārsedzi - vāku kopā ar rāmi - izvēlas pēc uzstādīšanas vietas un paredzamās slodzes. EN 124 klasifikācijā izmanto klases no A15 līdz F900. Skaitlis norāda pārbaudes slodzi kiloņūtonos, nevis pieļaujamo transportlīdzekļa masu.

  • A15 (15 kN) - tikai gājējiem un velosipēdistiem pieejamām vietām, piemēram, celiņiem un zaļajām zonām.
  • B125 (125 kN) - ietvēm, gājēju zonām, vieglo automobiļu stāvvietām un līdzīgām teritorijām.
  • C250 (250 kN) - galvenokārt lietusūdens uztvērēju pārsedzēm ceļa apmales zonas teknēs; tā nav vispārīga izvēle brauktuvei vai jebkurai autostāvvietai.
  • D400 (400 kN) - ceļu un ielu brauktuvēm, tostarp autoceļiem, un stāvvietām, kas pieejamas visu veidu autotransportam.
  • E600 (600 kN) - vietām ar lielām riteņu slodzēm, piemēram, ostu un rūpniecības teritorijām.
  • F900 (900 kN) - vietām ar īpaši lielām riteņu slodzēm, piemēram, lidlauku segumiem un specializētām industriālām zonām.

Pipelife sniedz atbalstu aku un lūku pārsedžu izvēlē, tostarp slodzes klases un individuālu risinājumu noteikšanā.

Apaļš vāks nevar iekrist atbilstoša izmēra apaļā lūkas atverē. Tam nav stūru, kuros koncentrētos trieciena iedarbība, un apkopes laikā to iespējams pārvietot, ripinot. Šie apsvērumi palīdz nodrošināt drošumu un atvieglo apiešanos ar vāku.

PP-B ir polipropilēna bloka kopolimērs. To iegūst, kopolimerizējot propilēnu ar etilēnu, un materiāla heterofāžu struktūra nodrošina paaugstinātu triecienizturību.

Pipelife PRO akās un Pragma kanalizācijas caurulēs PP-B izmanto tā triecienizturības, noturības pret temperatūras iedarbību un koroziju dēļ.

Pipelife PRO akas paredzētas savienošanai ar PP-B, citu PP un PVC cauruļvadu sistēmām. Pievienošanai cita materiāla kanalizācijas cauruļvadam izmanto atbilstošus pārejas veidgabalus.

Jā. Pipelife PRO akas izmanto gan kanalizācijas kopsistēmās, gan atsevišķās lietusūdens kanalizācijas sistēmās. Lietusūdens risinājumu klāstā ir arī nosēdakas, kas uztver smiltis, suspendētās vielas un citus cieto daļiņu piemaisījumus.

Pipelife sniedz projektēšanas atbalstu atbilstoši Eiropas un Latvijas prasībām, lai nodrošinātu nepieciešamo caurplūdumu un samazinātu pārplūšanas un applūšanas risku.

Jā. Pipelife Latvia piedāvā plastmasas un čuguna kanalizācijas aku vākus, kā arī čuguna restes lietusūdens uztveršanai.

  • Plastmasas vāki no PP un PE. Piedāvājumā ir pieskrūvējami PP vāki un PE vāki ar rāmi. A15 slodzes klases vākus izmanto gājēju un velosipēdistu zonās, kā arī zaļajās zonās, kur nav paredzēta autotransporta kustība.
  • Čuguna vāki un restes. Transporta slodzei pakļautām vietām, tostarp brauktuvēm, pieejami D400 klases komplekti ar rāmi un teleskopisko cauruli. Slēgts vāks nosedz akas atveri, savukārt reste uztver virszemes lietusūdeni un novada to nosēdakā.

Vāku vai resti izvēlas pēc uzstādīšanas vietai atbilstošās LVS EN 124 slodzes klases, akas sistēmas un izmēra. Jāpārbauda arī saderība ar rāmi un, ja tāds paredzēts, teleskopisko cauruli.

Pieejami arī stikla šķiedras kompozītmateriāla (GRP) vāki, kas ir viegli un noturīgi pret koroziju. Konkrētam projektam piemērotu komplektāciju palīdz izvēlēties Pipelife Latvia speciālisti.

Nepieciešams risinājums kanalizācijas projektam?

Sazinieties ar Pipelife Latvia speciālistiem, lai izvēlētos piemērotas kanalizācijas akas, cauruļvadu pievienojumus un lūku pārsedzes.

Atzvans

Dalies:

Lejupielāžu centrs
Vai jūs neatradāt meklēto?

Atrodi tirdzniecības vietas

Sazinies ar Pipelife Latvia komandu

Sūtiet mums savus jautājumus, atsauksmes vai komentārus, un mēs ar jums drīzumā sazināsimies.

Atzvans

Atzvans
Sazināsimies ar jums pa telefonu
E-pasts
Sazināsimies ar jums pa e-pastu