2021. gada 7. decembris | 8 min lasīšanai
Viens no lielākajiem plastmasas cauruļvadu sistēmu piegādātājiem Latvijā – SIA Pipelife Latvia – šogad novembrī atzīmēja uzņēmuma pastāvēšanas 25 gadu jubileju.
Uzņēmums tika reģistrēts 1996. gada 26. novembrī un Latvijā pārstāv starptautisko koncernu Pipelife International, vienu no vadošajiem plastmasas cauruļvadu sistēmu ražotājiem pasaulē.
Pipelife rūpnīcas izvietotas 25 pasaules valstīs, uzņēmuma sortimentā ir caurules no plastmasas ūdensapgādei, saimnieciskajai un lietus kanalizācijai, lauksaimniecības drenāžai un laistīšanai, kabeļu aizsardzībai, gāzes apgādei, apkurei, kā arī akas un plašākais veidgabalu klāsts.
Pipelife Latvia galvenokārt sadarbojas ar ģeogrāfiski tuvākajām koncerna rūpnīcām, kas atrodas Igaunijā, Polijā, Zviedrijā un Somijā, tādējādi saglabājot optimālas transporta izmaksas un nodrošinot konkurētspējīgu produkcijas cenu.
Pipelife Latvia ceturtdaļgadsimta laikā Latvijas tirgū uzkrātā statistika ir iespaidīga – kopā piegādāti 52 000 kilometru plastmasas cauruļvadu, tātad kilometrāžas ziņā vienreiz ir apjozta zemeslode un par trešdaļu pievarēts jau otrs aplis. 25 gadu laikā Latvijā kopā pārdoti 60 000 tonnu materiālu, un ik gadu piegādāts 10 000 aku.
SIA Pipelife Latvia pārdošanas vadītājs Ivo Tinkuns stāsta, ka kopumā savas pastāvēšanas laikā uzņēmums Latvijā ir pieredzējis četrus atšķirīgus attīstības posmus. Pirmais posms saistāms ar periodu no uzņēmuma dibināšanas brīža līdz apmēram 2005. gadam, kad plastmasas produktu tirgus tikai sāka veidoties un plastmasas cauruļvadi un būvelementi vēl tikai iekaroja savu vietu tirgū. Pipelife šajā segmentā Latvijā bija viens no pionieriem. I. Tinkuns atminas, ka sākotnēji plastmasas materiāli tirgū netika pieņemti, un paši pirmie un kādu laiku arī vienīgie objekti, kuros pasūtītāji uzdrošinājās tos sākt izmantot, bija ūdenssaimniecības infrastruktūra Ventspilī un valsts robežpunkti.
Otrais attīstības posms bija pirmskrīzes jeb, kā to mēdz dēvēt, „trekno gadu” laiks, kad lietas gājušas „uz urrā”, un apjomi auga ātrāk, nekā uzņēmums spēja piegādāt materiālus.
Nākamais – trešais – posms bija krīze un pēckrīzes krituma laiks, kas būtiski ietekmēja gan būvniecības nozari kopumā, gan katru uzņēmumu. „Pēckrīzes kritums bija ļoti sāpīgs. Būvniecības apjomi visā valstī saruka par pusi. 2008. gada septembrī faktiski vienā mirklī viss apstājās,” stāsta I. Tinkuns. Lai noturētos virs ūdens, bijuši spiesti atlaist pusi darbinieku. Turklāt īsi pirms krīzes piedzīvots sāpīgs trieciens, kad konkurenti pārpirkuši septiņus labus darbiniekus.
Patlaban rit ceturtais attīstības posms – normāls izaugsmes laiks, kas saistāms ar sortimenta paplašināšanu un jauniem darbības virzieniem. Pipelife Latvia var lepoties ar vairākiem darbiniekiem, kas uzņēmumā strādā gandrīz kopš pašiem pirmsākumiem. Pēdējā gada laikā darbu sākuši astoņi jauni kolēģi, un kopējais darbinieku skaits pašlaik ir 25. Turklāt Rīgā darbojas Pipelife koncerna digitālā mārketinga departaments.
Līdz šim Pipelife Latvia darbība bija galvenokārt saistīta ar infrastruktūras projektiem un ārējo tīklu apgādi. Šajā segmentā uzņēmums ir viens no tirgus līderiem gan pārdošanas apjoma, gan sortimenta ziņā. Iekšējo tīklu produkti līdz šim tirgoti mazāk, taču turpmāk šim segmentam pievērsīs vairāk uzmanības.
„Latvijas tirgus ir salīdzinoši mazs, un virzienu, kuros augt, nav nemaz tik daudz. Infrastruktūras sadaļā attīstības potenciālu esam izsmēluši, ir skaidrs, ka neesam un arī nekad nebūsim vienīgie spēlētāji šajā nišā. Ar mātes kompānijas atbalstu kā vienu no galvenajiem turpmākās izaugsmes virzieniem esam noteikuši iekšējos tīklus, un šī ir joma, kas strauji attīstās. Veidojam jaunu departamentu jeb komandu, kas ar šo segmentu strādās. Sortimentā ietilpst visu veidu plastmasas caurules un veidgabali apkurei, aukstā un karstā ūdens apgādei, iekšējai kanalizācijai, elektroinstalāciju aizsardzībai un telekomunikācijām, ventilācijai, lietus ūdens novadīšanai. Iekšējie tīkli ir svarīgs segments, kam priekšā ir liela izaugsme, un daudz kas tajā vēl tiek un tiks uzlabots, klāt nāk arī dažādas tā dēvētās „gudrās lietas” – sensori, vadība. Projekti mainās atkarībā no objekta funkcijas – vai tā būs slimnīca, viesnīca vai cita ēka –, un risinājumi nav tik vienveidīgi, kā bieži mēdz būt lielajos infrastruktūras projektos, piemēram, ceļu būvē. Manuprāt, tuvākajā piecgadē vai desmitgadē šis būs virziens, kurā iesim uz priekšu, protams, noturot savas esošās pozīcijas ārējo tīklu segmentā,” tā par uzņēmuma tuvāko nākotni stāsta I. Tinkuns.
Visi Pipelife piedāvātie produkti būs pieeajami BIM vidē. Tinkuns pauž pārliecību, ka Latvijas būvniecības tirgus ir ar krietnu izaugsmes potenciālu. Neesot nekāda pamata domāt, ka plastmasas cauruļvadu un veidgabalu segments varētu apsīkt. Šādām aplēsēm pamatā ir arī fakts, ka būvapjomi Latvijā pagaidām vēl atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. „Domāju, tas ir tikai investīciju jautājums,” uzskata uzņēmuma vadītājs.
Uzņēmuma funkcija ir piedāvāt savu risinājumu atbilstīgi projekta specifikācijām. „Projekti mēdz būt diezgan sarežģīti, ne vienmēr klientiem ir laiks iedziļināties visās niansēs līdz pat sīkākajai blīvgumijai, to darām mēs. Reizēm precizējam sākotnējo informāciju, būvniekam piedāvājam projekta servisa pakalpojumu,” skaidro I. Tinkuns.
Pipelife plastmasas materiāli gadu gaitā ir izmantoti daudzos lielos būvniecības projektos visā Latvijā. Iepirkšanās ciemata Via Jurmala Outlet Village pirmajā posmā, kas 2020. gada sākumā bija Pipelife Latvia lielākais objekts, ar ko iepazīties bija ieradušies arī uzņēmuma pārstāvji no Igaunijas.
Pipelife Latvia lielākie projekti:
Pipelife Latvia vadītājs teic, ka objektu sarakstā īpaši izceļams ir Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss, kur ierīkota viena no lielākajām lietusūdens savākšanas sistēmām Baltijā. Sarežģīts objekts bija tirdzniecības centrs Sāga, kur cauruļvadu projektēšana notika paralēli būvniecībai, turklāt projektā bija iekļautas specifiskas caurules, kas Pipelife rūpnīcā tika pasūtītas speciāli.
Īpaši izceļams New Hanza City darījumu un dzīvojamais kvartāls, kam Pipelife Latvia piegādāja līdz šim lielākā diametra 630 mm ūdensvada caurules gandrīz kilometra kopgarumā.
Pipelife Latvia kā ražotājs nepiedalās tiešajos projektu apgādes konkursos, tomēr pašlaik kopā ar Igaunijas rūpnīcu startē Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras konkursā, stāsta Pipelife Latvia vairumtirdzniecības vadītājs Māris Rullis.
„Šajā objektā runa galvenokārt ir par kabeļu aizsardzības cauruļvadiem, lielākties tie ir vienveidīgi produkti. Pieņemot, ka varam iegūt 30-40 procentus cauruļvadu apjoma, Igaunijas rūpnīca montē jaunu ražošanas līniju,” atklāj M. Rullis. Viņš gan uzsver, ka lielākā neziņa un arī uztraukums ir par to, vai cena nebūs jāgarantē noteiktam laikposmam, piemēram, desmit gadiem. „Tas daudziem piegādātājiem un būvniekiem ir galvenais jautājums. Šogad izejmateriālu cenas turpina augt, radot būvniekiem problēmas, jo 2020. gada beigās sāktajiem objektiem cenas bija pavisam citas. Turklāt lēciens bija pamatīgs, trīs mēnešos cenas pieauga par trešdaļu,” vērtē M. Rullis.
Viņaprāt, vēl viena problēma, ko varētu saasināt Rail Baltica projekts, ir profesionālu darbaroku trūkums nozarē. „Jau tagad trūkst brigāžu, kas rok cauruļvadus. Ja visi saskries uz Rail Baltica, neviens nezina, kāda situācija ar darbaspēku būs pārējā tirgū. Iespējams, arī tas cels cenas un pazeminās darbu kvalitāti,” viņš uzskata.
Pēdējos gados Pipelife ir attīstījis lietus un kanalizācijas sistēmu produktus ar augstas precizitātes ražošanu. Tas ir pasaulē pirmais uzņēmums, kas izmanto automatizētu 3D drukāšanu un programmatūru, lai ražotu standarta un nestandarta skataku teknes. Pirms pusotra gada iedarbināts pirmais 3D printeris, un tagad Pipelife gatavojas 3D drukāšanai visā grupā. Uzņēmuma vadība pauž, ka tas krietni uzlabos efektivitāti un precizitāti polipropilēna (PP) tekņu ražošanā, nodrošinot lielāku produktu pieejamību un augstu kvalitāti.
Kā skaidro I. Tinkuns, iespējams, jau drīzumā specifiskus veidgabalus varēs izgatavot uz vietas veikalos. 3D drukas tehnoloģijām vēl ir, kur augt, jo īpaši lielgabarīta elementu, piemēram, trīsmetrīgu aku, izgatavošanā. Latvijā šī tehnoloģiju būtu ļoti noderīga, jo ir daudz nestandarta risinājumu un specifisku pasūtījumu.
Pipelife piedāvā energoefektīvu infrastruktūru zaļā ūdeņraža ražošanai. To iegūst, elektrolizējot ūdeni un izmantojot elektrību no atjaunīgiem enerģijas avotiem. Pipelife zīmols SoluForce ražo un izplata sertificētu cauruļvadu sistēmu ūdeņraža pārvadei. Tie ir inerti cauruļvadi, kas iztur milzīgu spiedienu un paredzēti gan naftai, gan dažādām ķīmiskām vielām. Šo segmentu attīsta Pipelife centrs Holandē. Viens no pirmajiem objektiem Baltijā, kur izmantos SoluForce cauruļvadus, ir vēja parks pie Pērnavas Igaunijā.
Patlaban vairāk nekā 90% zīmola produktu ir pārstrādājami vai atkārtoti lietojami. Pipelife grupa ir izvirzījusi papildu mērķi – 2023. gadā visiem jaunajiem produktiem jābūt 100% pārstrādājamiem vai atkārtoti lietojamiem.
Kā atzīst M. Rullis, pagaidām šī ir tālākas nākotnes tēma, jo Latvijā vecākajiem ierīkotajiem plastmasas cauruļvadiem nav vairāk par 25 gadiem, bet garantētais kalpošanas laiks šiem materiāliem nav mazāks par 50 gadiem.
„Plastmasai CO2 iespaids uz vidi ir viens no zemākajiem, turklāt tas attiecas uz visu ciklu. Plastmasa ir pārstrādājama. Kaut pēc 50 gadiem caurules var izrakt, saberzt un no iegūtā materiāla izgatavot jaunas lietas. Plastmasa ir viegla, lielākā apjomā ērti transportējama. Paredzams, ka ekoloģiskais aspekts arī Latvijā jau drīzā nākotnē spēlēs lielu lomu konkursos. Somijā jau tagad tas darbojas,” skaidro M. Rullis.
„Visus ražošanā radušos atgriezumus nododam pārstrādei, visās rūpnīcās uzstādīti filtri, kas novērš mikrodaļu nonākšanu vidē. Tās ir vienkāršas un pašsaprotamas lietas. Varam visu savākt, un gatavais produkts vairs nerada riskus videi. Tas kalpos 100 gadus,” viņš papildina. Viens no piemēriem plastmasas cauruļvadu ilgmūžībai ir Olimpiskais stadions Berlīnē, kas tika celts 1936. gadā. Tas ir pirmais zināmais objekts, kurā izmantotas plastmasas kanalizācijas caurules, kas savu funkciju pilda joprojām.